RSS
A+

Tuomo Tahvanainens: zīmola izpratnē EDEN projektam ir liela nozīme

29.05.2012

Starptautiskajā konferencē, kas notika 24. maijā Jūrmalā un bija veltīta ilgtspējīga tūrisma projektam EDEN (Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi), somu Tuomo Tahvanainenu (Tuomo Tahvanainen) citu runātāju vidū pieteica ar īpašu uzsvaru. Viņš pārstāv Kainu reģiona attīstības aģentūru „Kainuun Etu” un tūrisma galamērķi „Wild Taiga”, kas 2008. gadā kļuva par EDEN konkursa uzvarētāju.

  • Tuomo Vahtanainens

Tuomo Tahvanainens runā vienkārši un lietišķi, bet katru viņa frāzi caurvij patiesība, ka somi Kainu reģionā prot labi strādāt un to dara ļoti aktīvi un efektīvi. Arī uz Jūrmalu viņš ir braucis tieši tādēļ, lai dalītos pieredzē, kā efektīvāk apvienot un izmantot tūrisma galamērķu resursus. 

Kur atrodas Kainu? Apmēram Somijas teritorijas vidū. Tās lielums –mazliet vairāk par 24 tūkstošiem kvadrātkilometru, t. i., reģions ir apmēram tik liels kā Beļģija. Taču iedzīvotāju skaits ir vien 82 tūkstoši, un viņi paši smejoties, ka lāču, vilku un putnu esot vairāk nekā cilvēku.

„Kainuun Etu” ir bezpeļņas organizācija, kuru finansē deviņas reģiona municipalitātes jeb pašvaldības. Pašvaldība un valdība iecer un plāno, attīstības aģentūra ieceres un plānus pārvērš realitātē, ļoti aktīvi izmantojot Eiropas Savienības finanšu fondus. Aģentūra ir palīgs vai pat starpnieks uzņēmējiem, lai ar ES naudu viņi, uzņēmēji, īstenotu dzīvē reģiona attīstības plānus.
 
„Kainuun” savā pastāvēšanas vēsturē ir strādājusi ar projektiem 41 miljona eiro vērtībā, bet tieši šobrīd dienaskārtībā ir 14 miljoni eiro ES naudas. Aģentūra dara visu – sākot ar projekta ieceri, izstrādi u. c. un beidzot ar brīdi, kad projekts ir īstenots un tam pieliek punktu.

Aģentūrā strādā apmēram 50 cilvēku, un tās darbības lauks aptver visas reģiona tautsaimniecības nozares. Pats Tuomo Tahvanainens atbild par trim virzieniem – tūrismu, pārtikas ražošanu un radošajām industrijām.

Ar Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti aģentūra strādā kopš tās dibināšanas brīža 2000. gadā. Tie bijuši gan Eiropas reģionālās attīstības fonda, lauksaimniecības un sociālā fonda līdzekļi, gan tieši projekti ar ES. Soms atzīst, ka viņi tiešām šai ziņā strādājuši un joprojām strādā ļoti aktīvi un auglīgi, un tagad no citiem Somijas reģioniem braucot pie viņiem un jautājot – kā jūs to darāt? Aģentūrai uzkrājusies ne tikai pieredze, bet arī izveidojušies labi sakari Briselē, kas ir ļoti svarīgi.

Kainu reģiona tautsaimniecībai ir trīs balsti - dabas resursi (raktuves, akmens ieguve, meži), elektronika un metālapstrāde un tūrisms.

„Kainu reģions un tieši tūrisma galamērķis „Wild Taiga”, kas aptver divu reģiona novadu teritoriju, ir unikāla dabas tūrisma vieta. Mums ir ļoti daudz mežu. Putnu vērošanu vien piedāvā 12 firmas. Ik gadu mūsu reģionu apmeklē apmēram 1,3 miljoni tūristu. Aptuveni 90 % ir pašmāju tūristi, un 10 % - ārzemnieki. Vietējais tūrisms mums ir ļoti nozīmīgs, bet tagad daudz strādājam arī pie tā, lai palielinātu ārzemju tūristu skaitu,” saka somu viesis.

Uz jautājumu, vai Kainu reģiona attīstības aģentūra sadarbojas ar Somijas tūrisma nacionālo organizāciju, atbilde ir vienkārša – sadarbojas visciešākajā veidā. Somijas tūrisma organizācijas sēdeklis atrodas Helsinkos, un tās galvenais uzdevums ir padarīt Somijas tūrismu par zīmolu jeb brendu ārzemēs.

Tieši zīmola jeb brenda izpratnē Tuomo Vahtanainena skatījumā liela nozīme ir arī EDEN projektam, ne tikai runājot par ārvalstu, bet arī savas valsts tūristiem. Citstarp – konferencē Jūrmalā EDEN asociācijas pārstāvis no Briseles Antonio Pedzāno (Antonio Pezzano) visu klātesošo uzmanību vērsa uz „Wild Taiga” mājaslapu – tā esot tieši tāda, kādai jābūt efektīvai EDEN mājaslapai!

„Wild Taiga” piedāvā ne tikai unikālu dabas tūrismu, bet arī vērtīgu kultūras mantojuma tūrismu un veselības tūrismu.
  
- Kā globālā tautsaimniecības krīze ietekmēja tūrismu jūsu valstī?

Tuomo Vahtanainens: „Kā labi atceramies, 2009. gads bija vulkāna  izvirduma putekļu gads un recesijas laiks. Tomēr mūsu reģions to pārdzīvoja ne tik dramatiski kā daudzas citas vietas. Piemēram, tāds Somijas reģions kā Lapzeme, kas galvenokārt orientējas uz britu tūristiem, cieta dramatiski. Briti atcēla visu – nekādu braucienu, nekādas kustības.
  
Vakar uzzināju jaunāko statistiku par mūsu reģionu, un tā liecina, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos nakšņojumu skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu pieaudzis par 24 %. Turklāt tie ir tikai reģistrētie nakšņojumi, ar nereģistrētajiem kopējais nakšņojumu skaits būtu par trešdaļu lielāks. Somijā reģistrē tos nakšņojumus, kas tiek piedāvāti vietās, kur ir vismaz desmit gultu vai desmit kotedžu.

- Jūs, trīs ziemeļvalstis, esat visai līdzīgas. Kā jūs sevi piesakāt, lai cita no citas atšķirtos?

„Somijā otrs lielākais ārvalstu tūristu skaits ir no Zviedrijas – tūlīt aiz Krievijas. Krievija ar 70 % no visiem reģistrētajiem tūristiem ir nešaubīgs līderis. 
  
Daba Somijā un Zviedrijā ir diezgan līdzīga, Norvēģija ar saviem kalniem gan atšķiras. Daba spēlē lielu lomu visu trīs valstu tūrismā, tomēr mēs nekonkurējam sīvi savā starpā. Mūsu teritorijas nav kopā – starp mums ir jūra. Zviedrijā putnu vērotāju ir maz, mums to ir vairāk.  Vasaras aktivitātes mums visur ir apmēram vienādas, tāpat lielā mērā ir arī ziemā. Taču mārketings Somijā un Zviedrijā, un Norvēģijā atšķiras.

Somijas galvenā mērķgrupa pašreiz ir tā sauktie jaunie humānisti. Tie ir cilvēki, kas jau redzējuši ļoti daudz, bijuši pasaules metropolēs un visur citur. Viņi meklē ko īpašu, ekstrēmu, un mums Somijā tāds piedāvājums ir. Kaut vai – lāču vērošana. Tas ir visai ekstrēms pasākums. Pats esmu to izbaudījis uz savas ādas, jo gadus piecus nodarbojos ar lāču fotografēšanu. Stāvot profesionālā kabīnē mežā, nakts laikā var ieraudzīt 15 – 20 dažādu lāču, un tie ir tikai metra attālumā no tevis...

Mums ir tuneļi, kur var nodarboties ar dažādiem ziemas sporta veidiem augu gadu. Piedāvājam safari braucienus haskiju pajūgā un daudz ko citu aizraujošu.”
 
- Vai Krievijas tūristus arī saista daba?

„Jā, krievi īrē luksusa kotedžas un vienu vai divas nedēļas tajās pavada kopā ar ģimeni. Pie ezera vai jūras – kā nu kurš. Tikai spa noteikti jābūt.  Agrāk viņi brauca ar lidmašīnu, tagad daudzi ierodas ar auto.”

Uz sarunas nobeiguma jautājumu – vai somus varētu saistīt Latvija, Tuomo Vahtanainens atbild ar pārliecinošu jā. Viņš pats, kad lidmašīna laidusies lejā Rīgā, bijis pārsteigts, cik mums daudz ir mežu. Vēl vairāk nekā somiem! Un Jūrmala – tā taču ir īsta pērle, apslēpts dārgums, kuru viņš noteikti parādīšot savai sievai.

Sagatavojusi Inta Briede, TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. 67358152, inta.briede@latvia.travel